STARPTAUTISKAS ŠĶĪRĒJTIESAS
REGLAMENTS
I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI.
1. Šķīrējtiesa
Starptautiska šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kuras dibinātājs ir BIEDRĪBA "RESPONDERE"", vienotais reģistrācijas numurs: 50008238481, un kura darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Šķīrējtiesu likumu, šīs šķīrējtiesas reglamentu un uz pušu vienošanās pamata.
Starptautiskas šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums:
angļu valodā International
Arbitration Court,
vācu valodā Internationales Schiedsgericht,
krievu valodā Международний
третейский
суд.
2. Šķīrējtiesas darba vadība
Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas prezidijs, kas veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas Prezidijs pats strīdus nešķir.
Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas Prezidijs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu, šķīrējtiesas Prezidijs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma, Latvijas Republikas Civilprocesa likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības.
Prezidijs var pieprasīt no jebkuras puses tādu informāciju, kāda tam nepieciešama savu funkciju pildīšanai sakarā ar konkrēto strīdu.
3. Šķīrējtiesas kompetence
Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.
4. Piemērojamās tiesību normas
Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem.
Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma Ievada noteikumiem.
II. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS.
5. Šķīrējtiesas līguma jēdziens
Šķīrējtiesas līgums ir Šķīrējtiesu likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu rakstveida vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.
6. Šķīrējtiesas līguma puses
Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā
7. Šķīrējtiesas līguma forma un saturs.
Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds, ņemot vērā Šķīrējtiesu likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.
Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par:
1) pastāvīgo šķīrējtiesu vai ad hoc šķīrējtiesu;
2) šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3) šķīrējtiesas procesa valodu;
4) šķīrējtiesnešu skaitu šķīrējtiesas sastāvā, ievērojot Šķīrējtiesu likuma 29.panta noteikumus;
5) šķīrējtiesas izdevumu segšanas kārtību;
6) citiem jautājumiem, ko puses uzskata par svarīgiem.
Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un ja prasītājs iesniedzis prasību Starptautiskajā šķīrējtiesā, un otra puse tam piekrīt, tad strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
8. Šķīrējtiesas līguma spēks
Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts.
Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts.
Ja šķīrējtiesas līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts citā pušu noslēgtajā līgumā, šķīrējtiesas līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.
Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
III. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI
9. Šķīrējtiesnesim izvirzāmās prasības
Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilst Šķīrējtiesu likuma noteikumiem un ir iecelta civiltiesiskā strīda izšķiršanai atbilstoši šķīrējtiesas līguma un Šķīrējtiesu likuma noteikumiem.
Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.
Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kas rakstveidā piekritusi būt pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā un atbilst šādām prasībām:
1) tai nav nodibināta aizgādnība;
2) tai ir nevainojama reputācija;
3) tai ir augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un iegūta jurista kvalifikācija;
4) tā uzkrājusi vismaz triju gadu praktiskā darba pieredzi, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā.
Ja persona, kas saskaņā ar Advokatūras likumu var būt par advokātu, izņemot zvērināta advokāta palīgu, rakstveidā piekritusi būt par pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesi un uz to nav attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi, šīs personas atbilstība Šķīrējtiesu likuma 14. panta otrās daļas prasībām uzskatāma par apliecinātu no brīža, kad tā iekļauta zvērinātu advokātu sarakstā.
Pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis var būt ne vairāk kā triju pastāvīgo šķīrējtiesu sarakstos.
10. Persona, kuru nevar iecelt par šķīrējtiesnesi
Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu:
1) kura neatbilst Šķīrējtiesu likuma 14.panta otrās daļas prasībām;
2) kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
4) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
5) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;
6) kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.
11. Nepieļaujamība piedalīties lietas izskatīšanā un šķīrējtiesneša atstatīšana
Šķīrējtiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:
1) ir bijis kādas puses pārstāvis, eksperts vai liecinieks lietā, kurā piedalījušās puses;
2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem;
3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no šķīrējtiesnešiem, kas ir tās šķīrējtiesas sastāvā, kurā civiltiesiskais strīds tiek izskatīts;
4) ir darba tiesiskajās attiecībās ar kādu no civiltiesiskā strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem vai ja šķīrējtiesnesis sniedz juridisko palīdzību kādai pusei;
5) vai viņa laulātais, vai radinieks līdz trešajai pakāpei, vai darījumu partneris, vai komercsabiedrība, kura ir civiltiesiskā strīda puse un kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šis šķīrējtiesnesis vai viņa radinieks līdz trešajai pakāpei, ir mantiski ieinteresēti civiltiesiskā strīda iznākumā.
Personai, no kuras tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
Šķīrējtiesnesis ne vēlāk kā piecu dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, sevi atstata, norādot atstatīšanas iemeslus.
Ja šķīrējtiesnesis sevi atstatījis, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts līgumā vai pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteiktajā kārtībā.
12.Šķīrējtiesneša noraidīšana
Lietas dalībnieks var noraidīt šķīrējtiesnesi, ja:
1) uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi šķīrējtiesneša dalībai lietas izskatīšanā un viņš nav sevi atstatījis;
2) viņš neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām;
3) viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās;
4) citi apstākļi izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.
Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
Puses līgumā var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību.
Ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa un puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, to nosaka saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu.
Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no Šķīrējtiesu likuma 17. panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, nosūtot šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.
Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
Ja šķīrējtiesneša noraidījums pieņemts, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ līgumā vai pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteiktajā kārtībā.
Ja šķīrējtiesnesis pieņem viņam pieteikto noraidījumu vai piesaka sev pašnoraidījumu šķīrējtiesas Prezidijs 5 (piecu) darba dienu laikā atceļ viņu no lietas skatīšanas un lietas izskatīšanai ieceļ citu šķīrējtiesnesi.
13. Šķīrējtiesnešu skaits
Puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu šķīrējtiesas sastāvā, bet tam jābūt nepāra skaitlim. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu un ja pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši.
Šķīrējtiesas sastāvā var būt viens šķīrējtiesnesis, ja puses tā vienojušās.
14. Šķīrējtiesnešu iecelšana.
Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.
Puses šķīrējtiesnešu iecelšanu var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai personai vai juridiskajai personai.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību šķīrējtiesnešus ieceļ šķīrējtiesas Prezidijs saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu no šķīrējtiesnešu saraksta (Reglamenta pielikums Nr.1), ievērojot pušu līdztiesību.
Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesas Prezidijs, nosūtot paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, piedāvā atbildētājam vienoties ar prasītāju par konkrētu šķīrējtiesnesi.
Jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienu vai vairākas šķīrējtiesnešu kandidatūras. Ja puses šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas Prezidijs.
Veicot iecelšanu, Prezidijs ņem vērā apstākļus, kuri var nodrošināt neatkarīga un objektīva tiesneša iecelšanu.
Piedāvājot iecelt par šķīrējtiesnesi vienu vai vairākas personas, jānorāda šo personu vārds, uzvārds.
Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem vai arī nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izvēlētais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas Prezidijs, nosūtot atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi.
Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši, vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm iepriekš minētajā kārtībā izvēlas vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri vienojoties no šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.
Ja viena puse 10 dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi no otras puses paziņojumu par šķīrējtiesneša(u) iecelšanu, nepaziņo otrai pusei par sava šķīrējtiesneša(u) iecelšanu, šķīrējtiesnesi(-šus) ieceļ šķīrējtiesas Prezidijs 5 darba dienu laikā.
Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši 10 (desmit) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ šķīrējtiesas Prezidijs 5 darba dienu laikā.
Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.
Ja 10 dienu laikā prasītāji vai atbildēji nav vienojušies par šķīrējtiesneša kandidatūru, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas Prezidijs.
15. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās.
Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
2) ja viņš atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;
3) ja puses ir vienojušās par viņa atcelšanu;
4) ar viņa nāvi;
5) citos pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteiktajos gadījumos.
Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību. Ja puses par to nav vienojušās un civiltiesisko strīdu izskata pastāvīgā šķīrējtiesa, piemērojami pastāvīgās šķīrējtiesas reglamenta noteikumi.
Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesu likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā.
16. Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas.
Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, ja strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīts šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.
Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.
IV. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA PRINCIPI
17. Pušu līdztiesība
Pusēm šķīrējtiesas procesā ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Šķīrējtiesas sastāvs nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
18. Sacīkste
Puses civiltiesiskā strīda izskatīšanas gaitā īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste izpaužas, pusēm izmantojot savas tiesības iesniegt pierādījumus, dot paskaidrojumus un šķīrējtiesas sastāvam adresētus pieteikumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī veicot citas procesuālās darbības.
19. Procesa kārtības izvēles brīvība
Pusēm ir tiesības Šķīrējtiesu likuma ietvaros brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību. Pastāvīgās šķīrējtiesas process notiek saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa kārtību, ciktāl to pieļauj pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments.
Šķīrējtiesnesis pilda savus pienākumus godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei. Savā darbībā un lēmumu pieņemšanā viņš ir objektīvs un neatkarīgs.
21. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte
Ja puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesas process ir konfidenciāls.
Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.
V. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA.
22. Strīda pakļautības noteikšana
Šķīrējtiesas sastāvs lemj par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai, tajā skaitā par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesas sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.
Iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.
Strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar Latvijas Republikas Civilprocesa likumu tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.
Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.
Jautājumu par strīda pakļautību tai šķīrējtiesa var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Parasti šķīrējtiesa to izlemj saņemot prasības pieteikumu, tomēr šķīrējtiesa ir tiesīga uzsākt vai turpināt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu, pieņemot spriedumu.
Šķīrējtiesas Prezidijs ir tiesīgs izlemt, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai un atdot prasītājam prasības pieteikumu atpakaļ bez izskatīšanas, ja prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka starp pusēm pastāv šķīrējtiesas līgums vai puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanu citai šķīrējtiesai.
Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz šķīrējtiesa uzsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.
Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.
Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.
23. Šķīrējtiesas procesa norises vieta
Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa norises vietu, ievērojot lietderības apsvērumus, ja puses par to nav vienojušās.
Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.
Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, lai apskatītu preci vai citu īpašumu vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.
Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.
24. Šķīrējtiesas procesa kārtības noteikšana
Šķīrējtiesas process notiek atbilstoši šķīrējtiesas līguma noteikumiem, pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentam, normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.
Ja puses ir vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, civiltiesisko strīdu izšķir saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteikto kārtību un šo likumu.
Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.
25. Šķīrējtiesas procesa valoda
Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesas procesa valodu. Ja puses nav par to vienojušās, šķīrējtiesas procesa valodu nosaka šķīrējtiesas sastāvs.
Ja procesa dalībnieki un Latvijas Republikas rezidenti process šķīrējtiesā notiek valsts valodā.
Ja puses vienojušās par to, ka process notiek citā valodā, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesa var pieaicināt tulku.
Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta pielikuma Nr.2 noteikumus.
Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu valodā, kurā notiek šķīrējtiesas process.
26. Šķīrējtiesas paziņojumi un sūtījumi
Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), šķīrējtiesa, ja tas noteikts šķīrējtiesas reglamentā, otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā vai paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
Fiziskajai personai šķīrējtiesas sagatavotos dokumentus nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai uz tās juridisko adresi.
Ja fiziskā persona vairs nav deklarētās dzīvesvietas Latvijas Republikā, šķīrējtiesas paziņojumi ievietojami laikrakstā Latvijas Vēstnesis ne mazāk kā mēnesi pirms šķīrējtiesas sēdes.
Šķīrējtiesas sagatavotos dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
Šķīrējtiesas sagatavotie un nosūtītie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.
Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne mazāk kā 15 kalendārās dienas pirms šķīrējtiesas sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
Paziņojumi par citām šķīrējtiesas sēdēm nosūtāmi pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 3 darba dienas pēc atliktās šķīrējtiesas sēdes vai šķīrējtiesas procesa atjaunošanas dienas.
27. Pārstāvniecība.
Fiziskā persona savu lietu šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Juridiskās personas lietu šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.
Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:
1) kura nav sasniegusi pilngadību;
2) kurai nodibināta aizgādnība;
3) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;
4) kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;
5) kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;
6) kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.
Konstatējot Šķīrējtiesu likuma 32. panta otrajā daļā minētos apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šīs pastāvīgās šķīrējtiesas procesos.
Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.
VI.STRĪDA IZŠĶIRŠANA
28. Prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas strīdos, kuri pakļauti izskatīšanai šķīrējtiesā
Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas var Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati rajona (pilsētas) tiesa pēc puses vai šķīrējtiesas sastāva lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu.
Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas līguma neievērošanu un nav šķērslis civiltiesiskā strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
29. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana.
Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.
Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.
Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā šķīrējtiesas atrašanās vietā.
30. Prasības pieteikums
Prasības pieteikumā jānorāda:
1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, dzīvesvietu; juridiskajai personai tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, dzīvesvietu; juridiskajai personai tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
3) ja prasību ceļ pārstāvis, prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
4) prasībās par naudas summas piedziņu kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
5) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
7) prasītāja prasījumus;
8) pievienoto dokumentu sarakstu;
9) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
Prasības pieteikumam pievieno:
1) šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
2) līgumu, kura sakarā strīds radies;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā.
4) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas Prezidijs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez tālākvirzības. Ja šķīrējtiesas Prezidija noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process. Ja šķīrējtiesas Prezidija noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.
31. Paziņojuma par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu
Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas Prezidijs bez kavēšanās 5 darba dienu laikā nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot atbildētājam iesniegt rakstveida atsauksmi uz prasību.
32. Atsauksme uz prasību
Atsauksmi par prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.
Atsauksmē atbildētājs norāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību;
3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
5) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.
Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
33. Pretprasība
Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts šķīrējtiesas līgumā. Ja puses ir vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, to nosaka pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments. Pretprasību iesniedz atbilstoši prasības pieteikuma iesniegšanas vispārīgajiem noteikumiem.
Pretprasību iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
Pretprasība iesniedzama termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.
Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.
Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.
Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.
33. Prasības grozīšana un papildināšana
Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta civiltiesiskā strīda izšķiršana pēc būtības.
Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi. Uz atsauksmes iesniegšanu attiecas Šķīrējtiesu likuma 37.panta noteikumi.
Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
Uzsākot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības, pretprasības vai iebildumu grozīšanu vai papildināšanu, ievērojot nokavējumu, vai, ja šķīrējtiesa atzīst, ka ar šādu grozīšanu vai papildināšanu tiek kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģīta strīda izšķiršana.
Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
34. Šķīrējtiesas sēde
Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs civiltiesisko strīdu izšķir mutvārdu vai rakstveida procesā.
Mutvārdu procesā šķīrējtiesas sastāvs rīko šķīrējtiesas sēdi, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī pārbaudītu pierādījumus.
Rakstveida procesā šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.
Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
Šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes sniegšanai, un ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs. Šķīrējtiesas sēdes laiks tiek noteikts ne agrāk kā 30 trīsdesmit) kalendārās dienām, skaitot no prasības pieteikuma un paziņojuma par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu dienas.
Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un, ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.
Nepieciešamības gadījumā, ja šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt.
Ja šķīrējtiesa ir uzklausījusi pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesa, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.
Šķīrējtiesa nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.
Apturēto šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesas sēdē pēc prasītāja vai atbildētāja motivēta rakstveida pieteikuma, ja ir zudis iemesls, kurš bija par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai.
Šķīrējtiesa, kas izskata lietu, pēc prasītāja vai atbildētāja motivēta rakstveida iesnieguma var izdalīt vienu vai vairākus prasījumus atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.
Ja šķīrējtiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji pret vienu un to pašu atbildētāju, pēc prasītāja vai atbildētāja motivēta rakstveida iesnieguma, šķīrējtiesnesis, ja viņa tiesvedībā atrodas visas šīs lietas, ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.
Ja šīs lietas atrodas dažādu šķīrējtiesnešu tiesvedībā, jautājumu par lietu apvienošanu 5 (piecu) dienu laikā izlemj Starptautiskas šķīrējtiesas Prezidijs.
Lietu apvienošana nav pieļaujama, bez pušu piekrišanas, ja lietas atrodas dažādu šķīrējtiesnešu tiesvedībā, un šie šķīrējtiesneši ir apstiprināti pēc abu pušu vienošanās, vai bez prasītāja piekrišanas, ja šķīrējtiesneši, saskaņā ar šķīrējtiesas līguma nosacījumiem, ir apstiprināti pēc prasītāja izvēles.
35. Pierādījumi.
Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.
Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.
Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniedz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.
36. Pierādījumu novērtēšana
Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kurš saistītu šķīrējtiesas sastāvu.
Šķīrējtiesas sastāvam sprieduma motivējumā jānorāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus par nepierādītiem.
37. Rakstveida pierādījumu pieprasīšana
Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus.
Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses.
Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
38. Ekspertīze
Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem ekspertiem.
Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
Pēc puses lūguma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē. Puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.
39. Šķīrējtiesas procesa izdevumi
Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas un šķīrējtiesnešu honorārs.
Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru, kā arī samaksas termiņus un kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot prasības summu, civiltiesiskā strīda sarežģītību, šķīrējtiesas līguma nosacījumus un citus būtiskus apstākļus.
Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kurš norādīts šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2, ar Prezidija lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus.
Ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās citādi, maksu par ekspertīzes veikšanu, par sekretāra, tulka un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, kā arī citus šķīrējtiesas procesa izdevumus šķīrējtiesas noteiktā kārtībā maksā tā puse, kura iesniegusi lūgumu par sekretāra, tulka un eksperta piedalīšanos, kā arī ekspertīzes veikšanu šķīrējtiesas procesā. Ja šādu lūgumu iesniegušas abas puses, katra iemaksā pusi no izdevumu summas.
Šķīrējtiesas procesa izdevumu par tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumiem, kā arī šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citiem iespējamiem ar strīda izšķiršanu saistītajiem izdevumiem samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesas Prezidijs. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
Ja izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to ir pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.
Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.
Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.
Pieņemot nolēmumu strīdā, šķīrējtiesa lemj par šķīrējtiesas procesa izdevumu, kā arī izdevumu par juridisko palīdzību lietā sadalījumu starp pusēm.
Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, šķīrējtiesas Prezidijs var lemt par iemaksātā šķīrējtiesneša honorāra atmaksu.
Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
40. No puses nepiedalīšanās šķīrējtiesas procesā izrietošās sekas
Ja puse bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir civiltiesisko strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
41. Puses izstāšanās procesuālās sekas
Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētās tiesiskās attiecības pieļauj tiesību pārņemšanu.
Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz puses tiesību pārņēmēja noteikšanai.
Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šā likuma, pastāvīgās šķīrējtiesas reglamenta vai pušu vienošanās nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms.
Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.
Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
43. Protokols.
Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta pielikuma Nr.2 norādījumiem.
Šķīrējtiesas sēdi protokolē šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.
Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs.
Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta ne vēlāk kā trešajā darba dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs.
Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
VII. ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI
44. Nolēmumi un to pieņemšana
Visi šķīrējtiesas nolēmumi, ja tās sastāvā ir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, tiek pieņemti ar balsu vairākumu, izņemot Šķīrējtiesu likuma 26.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.
Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.
Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesas sastāvs sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.
Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.
Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus par civiltiesiskā strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem procesuāliem jautājumiem, neizspriežot civiltiesisko strīdu pēc būtības.
45. Izlīgums.
Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot Šķīrējtiesu likuma 53. panta otrajā daļā minēto gadījumu.
Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.
Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.
46. Spriedums
Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, rakstveidā taisa spriedumu.
Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
Ja šķīrējtiesas sastāvs sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
Spriedumā norāda:
1) šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3) ziņas par pusēm fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
12) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
13) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
47. Sprieduma labošana, izskaidrošana un papildsprieduma taisīšana
Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.
Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.
Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 54.pantu.
48. Kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma
Šķīrējtiesnešu paraksti uz šķīrējtiesas nolēmumiem tiek apliecināti ar Starptautiskas šķīrējtiesas zīmogu.
49. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1) prasītājs atteicies no prasības;
2) puses vienojas par izlīgumu;
3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
4) tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts augstāk norādīto iemeslu Nr.1. un Nr.2 dēļ, atkārtota vēršanās šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
(3) Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts augstāk norādīto iemeslu Nr.3, Nr.4 un Nr.5 dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.
50. Šķīrējtiesas sprieduma izpildīšanas kārtība
Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par 10 dienām.
Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.
Pastāvīgā šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas pieprasījuma izsniedz tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, vai arī lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.
Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
51. Procesa dokumentu glabāšana.
Tiesvedības dokumenti 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību.
Pēc tiesvedības dokumentu glabāšanas termiņa beigām, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tiek veikta šo dokumentu iznīcināšana, saglabājot tikai lietu nolēmumus.
* * *
Starptautiskas
šķīrējtiesas
reglamenta pielikums Nr.1
Šķīrējtiesnešu saraksts
(skata lietas kā vienpersoniski, tā arī sastāvā)
1. Ieva RAMIŅA, zvērināta advokāte, Zirgu ielā 3, Rīgā, LV-1050, tālr. 67228980 .
2. Osvalds SVILĀNS, zvērināts advokāts, Blaumaņa ielā 21-1, Rīgā, LV-1011, tālr. 67289941 .
3. Guna VARSLAVĀNE, zvērināta advokāte, Miera ielā 5, Rīgā, LV-1001, tālr. 67372321.
4. Dagnija GRAUDIŅA, zvērināta advokāte, Stabu iela 18, Rīgā, LV-1011, tālr. 67271156 .
5. Edijs BLAUS, zvērināts advokāts, Stabu iela 58, Rīgā, LV-1011, tālr.29209433.
6. Juris MOČUĻSKIS, zvērināts advokāts, Vaļņu iela 47, Rīgā, LV-1050, tālr.67214590.
7. Mārīte GIRNE, zvērināta advokāte, Salaspils iela 18/4, Rīgā, tālr. 67223311.
8. Kaija BALODE, juriste, tālr. 29223123.
9. Gunta GINTERE, zvērināta advokāte, Lāčplēša iela 6-19, Sigulda, LV-2150, tālr. 67243946 , 29507700.
10. Ineta MALAHOVSKA, juriste SIA Juridiskais birojs RESPONDERE, Pulkveža Brieža iela 19, Rīga, LV-1010, tālr. 67078349
11. Inta BLAUA, juriste AS Latvijas valsts meži, tālr.28633323
12. Jolanta DINSBERGA, Rīgas Stradiņa universitātes, Ekonomikas un Kultūras augstskolas, Biznesa vadības koledžas un Alberta koledžas lektore, SIA "Juridiskais biroja -EIF" juridiskās daļas vadītāja, tālr.29468843
* Šķīrējtiesnešu saraksts var tikt papildināts un mainīts.
reglamenta pielikums Nr.2
|
PRASĪBAS SUMMA |
TIESVEDĪBAS MAKSA |
ŠĶĪRĒJTIESNEŠA HONORĀRS |
|
|
|
|
Ja strīdu izšķir |
|
|
|
|
1 šķīrējtiesnesis |
3 šķīrējtiesneši |
|
Līdz 1 500,- EUR |
15% no summas, bet ne mazāk kā 70, EUR |
90,- EUR |
70,- EUR |
|
No 1 500,- EUR līdz 7 000,- EUR |
200,- EUR + 2% no summas, kas pārsniedz 1500,- EUR |
150, EUR |
100,- EUR |
|
No 7 000,- EUR līdz 30000,- EUR |
350,- EUR + 1,5% no summas, kas pārsniedz 7000,- EUR |
200,- EUR |
150,- EUR |
|
No 30000,- EUR līdz 140 000,- EUR |
650,- EUR + 1% no summas, kas pārsniedz 30 000, EUR |
500,- EUR |
300,- EUR |
|
No 140 000,- EUR līdz 700 000,- EUR |
1 800,- EUR + 0,25% no summas, kas pārsniedz 140 000,- EUR |
850,- EUR |
500,- EUR |
|
No 700 000,- EUR līdz 1 450 000,- EUR |
3200,- EUR + 0,1% no summas, kas pārsniedz 700 000,- EUR |
1300,- EUR |
700,- EUR |
|
Virs 1 450 000,- EUR |
4000,- EUR + 0,05% no summas, kas pārsniedz 1 450 000,- EUR |
2100,- EUR |
1000,- EUR |
|
NEMANTISKĀS prasības |
200,- EUR |
200,- EUR |
150,- EUR |
|
* Pusei, kura vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, jāiemaksā šķīrējtiesai atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem 70,- EUR apmērā. Ja šķīrējtiesas sēde ilgst ilgāk par stundu, atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem nosakāma pēc likmes 21,- EUR stundā un iemaksājama šķīrējtiesai papildus. * Atlīdzību par tulka, eksperta sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī veikto ekspertīžu izmaksas nosaka šķīrējtiesas sastāvs. * Pusei, kura vēlas, lai uz šķīrējtiesas sēdi tiktu uzaicināti liecinieki vai speciālisti, jāiemaksā šķīrējtiesai: par liecinieku uzaicināšanu 4,50 EUR par katru personu, par speciālista uzaicināšanu 15,- EUR par katru personu. * Par katru šķīrējtiesneša apliecināto dokumenta fotokopiju vai norakstu, jāiemaksā šķīrējtiesai 0,70 EUR par katru lapu. * Šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumu apmēru nosaka, vadoties pēc šķīrējtiesneša iesniegtā aprēķina un to pamatojošiem dokumentiem. * Pusei, kura vēlas saņemt papildus nolēmuma norakstu, jāiemaksā šķīrējtiesai 7,- EUR par katru nolēmuma noraksta papildus eksemplāru. |
|||
v Šķīrējtiesas procesa izdevumi iemaksājami:
BIEDRĪBAS RESPONDERE,
ar vienoto reģistrācijas numuru 5000823481,
norēķinu kontā
Nr.LV59HABA0551040155985
v Starptautiskas šķīrējtiesas adrese: Pulkveža Brieža iela 19, Rīga, LV-1010
Tālr. +371 29404540
E-pasts:inetatiesa@sets.lv
Starptautiskas šķīrējtiesas
reglamenta pielikums Nr.3
Šķīrējtiesas klauzulas paraugteksts(*):
Jebkurš
strīds, domstarpība vai prasība, kurš izriet no šī līguma, kas skar to vai tā
pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību tiks galīgi izšķirts Starptautiskajā
šķīrējtiesā, Pulkveža Brieža ielā 19, Rīgā, saskaņā ar šīs šķīrējtiesas
reglamentu.
Puses var papildināt
šķīrējtiesas klauzulu, pievienojot tai:
1) šķīrējtiesnešu skaits _________ (viens vai trīs);
2) šķīrējtiesas valoda ___________;
3) šķīrējtiesas procesa vieta _____________.
(*) Šķīrējtiesas klauzulas paraugtekstam ir tikai rekomendējošs raksturs.